Kārzdabas pareizticīgo baznīca un Kārzdabas kapi
Vēl kāds zudis vēstures liecinieks, Kārzdaba reiz bija viens no ievērojamākajiem pareizticīgās kultūras centriem Vidzemes augstienē. Aicinām ievērot drošību un piesardzību ēkas tuvumā.
Vieta atrodas gleznainā apvidū, teritoriju ieskauj bagātīgs parks, uz baznīcu ved sena, bieza aleja. Baznīcai pretī atrodas sena Kārzdabas kapsēta.
Kārzdaba bijusi kroņa muiža, ievērojams novada pareizticības centrs ar pareizticīgo baznīcu, slavenu draudzes skolu un divām pamatskolām. Pareizticīgo draudze Dibināta 1846. gadā, un vēl 1932. gadā tajā bijis ap 2000 locekļu. Padomju varas laikā baznīca pārstājusi darboties. Ēka palēnām iet bojā, draudze sen vairs nepastāv.
Kapsētā apglabāts skolotājs, rakstnieks, fabulas žanra aizsācējs latviešu literatūrā Pēteris Sarķis (1862-1895); 1896. gadā viņa draugi un darba cienītāji rakstniekam uzlikuši kapa pieminekli. Kapos izveidota ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Roberta Kļaviņa (1885-1941) piemiņas vieta. Atmodas laikā ar militāru godu pārapbedītas smiltis no iespējamās ģenerāļa atdusas vietas Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā. Kapsētā atrodama arī kusēnietes Olgas Kligeres, Raiņa "Mēness meitiņas" (1925) prototipa, atdusas vieta. "Mēness meitiņa" ir viens no skaistākajiem Raiņa mīlas lirikas krājumiem.
Apsūnojušais krustakmens ceļa malā pie kapiem uzstādīts par godu 50 gadu Kārzdabas draudzes pastāvēšanas dienai 1896. gadā.
Ievērojamas formas baznīca celta 1875. gadā. Tās arhitekts ir Roberts Augusts Pflūgs (Robert August Pflug; 1832-1885), kurš projektējis arī Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo Katedrāli. Stāsta, ka baznīcā bijušas nozīmīgas mākslas vērtības - Katrīnas laika zvans, apgleznots ar ordeņiem, liela altāra glezna un vēl 4 gleznas zeltītos rāmjos u.c.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.