Skujenes luterāņu baznīca un pilsmuižas drupas
Šī vieta būtībā ir komplekss, kas sastāv no baznīcas, pils un muižas drupām, un seniem kapiem!
Dalīties
Blakus baznīcai atrodas iekopts parks, seni kapi un Skujenes pilsdrupu/muižas paliekas. Tās atrodas kalna galā, ko dienvidaustrumu pusē norobežo grava, pa kuru tek Amatas upe. Dabiska grava ir arī ziemeļaustrumu pusē, bet abas pārējās kalna malas robežo 3-5 m dziļš rakts grāvis 20 m platumā.
Vieta piemērota dažādu vecumu apmeklētājiem.
Vieta pieejama plašam apmeklētāju skaitam.
Rakstos pirmoreiz draudze Skujenē minēta 1444. gadā. Zināms, ka senākā Skujenes luterāņu baznīca nopostīta Livonijas kara laikā. 1668.gadā uzcelta jauna koka baznīca, bet 1780 .gadā mūra baznīca. 1901.gadā būvuzņēmējs Menģelis uzcēlis baznīcai lielu piebūvi un jaunu torni. 1903. gadā baznīca iegūst ērģeles un tās skaitījušās toreiz labākās lauku draudzēs. Altāra vietā baznīcai ir krucifikss, ko darinājis nezināms mākslinieks 1772 .gadā. 1. pasaules kara laikā zvans ticis aizvests uz Krieviju un tā arī vairs neatgriezās savā vecajā vietā. Vēlāk draudze iegādājās jaunu zvanu.
Vēstures avotos Skujenes pils (Schujen) minēta sākot ar 1440. gadu, lai arī pastāv uzskats, ka pils celta jau 1250. gadā. Tā nodedzināta 1559. gada pavasarī, Livonijas kara laikā, kad to ieņēma Ivana IV karaspēks. Līdz mūsdienām no Skujenes viduslaiku pils saglabājušies tikai fragmenti, jo pilsdrupas tika novāktas un izmantotas Skujenes muižas ēku celtniecībai. Pašlaik viduslaiku pils teritorijā apskatāmās drupas ir divu Skujenes muižas ēku paliekas. Mūsdienu apdzīvotā vieta izaugusi padomju gados kā padomju saimniecības "Skujene" ciemats.
Vieta ir pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.