Leimaņu muiža
Lai arī privātīpašums un aplūkojama tikai no ārpuses, Leimaņu muižas nams ir labi saglabājies Vidzemes augstienes koka arhitektūras paraugs ko cieņpilni pret īpašniekiem iespējams apskatīt garāmbraucot.
Līdz mūsdienām ir saglabājies muižas parks, bet, ne sākotnējā izskatā. Ap saimniecību ir skaists, ainavisks apvidus, cauri tam ved koku aleja.
Lai arī muižas ēka celta 1817. gadā, par tās sadzīvi vairāk tiek runāts, sākot ar 1860. gadu, kad muižu vairāksolīšanā ieguva latvietis Jānis Šīrons. Ar viņa palīdzību 1870. gadā sāka būvēt Leimaņu skolu, kurai muižas īpašnieks dāvinājis trīs pūrvietas zemes un baļķus celtniecībai. Leimaņu skolas karogs bijas zils un balts ar bišu stropu viducī.
Leimaņu muiža aprakstīta romānā "Klaucēnu kundzes meita", kuru sarakstījis Jonāss Miesnieks.
1945. gadā muižu pārņem padomju vara. Muižas telpās ierīko ciema padomi, bibliotēku, kolhoza kantori, pastu, feldšeru punktu, pagrabstāvā izbūvēja dzīvokļus, bet zāli izmantoja kultūras un sabiedriskajiempasākumiem.
nodibinoties Kaives pagastam, visas augstākminētās iestādes pakāpeniski tika pārliktas uz pagasta centru un Leimaņu muiža atstāta tukša.
Darba laiks
Vieta no ārpuses pieejama vienmēr.