Dzelzavas pils
Lai arī šobrīd funkcionē kā skola, Dzelzavas pils ir saglabājusi arī savu karalisko tēlu, kas viltīgi paslēpusies koku ielokā!
Aiz kungu mājas, domājams, bijis regulāra plānojuma dārzs, kas tālākās saimnieciskās darbības rezultātā pārveidots. Šodien kompleksu ieskauj 19.gs. veidots neliels muižas parks ar vietējo un svešzemju koku un krūmu stādījumiem, kas ir lieliski piemērots pastaigai.
Teritorija atvērta plašam apmeklētāju skaitam.
16.gs. beigās muiža bija Veinekenu (Wainecken) ģimenes īpašumā. 17.gs. īpašnieki mainās un 1679.g. tā bija fon Klodtu (Klot) pārvaldījumā. Fon Igelstromu (Igelstrom) dzimtas īpašumā muiža bija no 1724. - 1765.g., bet pēc tam pārgāja fon Tranzē (Transehe) īpašumā. No 1868. - 1920. g. muiža piederēja fon Tranzē-Rozenieku (Transehe-Roseneck) dzimtai.Pēc agrārreformas, no 1917. līdz 1940.gadam muižā atradās pagasta valde, 1940. gadā šeit ierīkota skolu. Arī šobrīd pils ēkā ir skola.
18.gs. vidus baroka stila pils, kura piederējusi Tranzeju - Rozenieku dzimtai. Pils senais nosaukums bijis Selsau.Kompleksa saimniecības ēkas - staļļi, smēde, dārznieka māja, kalpu māja, būvētas laika posmā no 18.gs. vidus līdz 19.gs. vidum. Attālāk no centra 1820.gadā uzbūvēta smēde ar mūra kolonu portiku, kas vēlāk aizbūvēts. Ap muižas kompleksa centrālo laukumu simetriski izvietotas kalpotāju mājas. Ēka atjaunota pēc zināmā arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.Muižas parkā atrodas estrāde, kur vasaras mēnešos risinās Dzelzavas sabiedriskā dzīve. Muižas parkā arī atrodas arhitekta V. Vitanda piemineklis "Par Tēvu zemi kritušiem", kas atklāts 1939. gadā un atjaunots 1989. gadā Piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un cīņās pret bermontiešiem kritušajiem dzelzaviešiem.
Darba laiks
Vieta no ārpuses pieejama vienmēr.