Vestienas muiža un parks
Kur tagad atrodas Vestienas pamatskola, reiz pletās Vestienas muižas teritorijas. Daļa no tām ar visām ēkām izdzīvojusi līdz šodienai.
Visapkārt muižai bija augļu dārzi un parks, tajā bijušas 32 koku un krūmu sugas. Vestienas muiža bija slavena ar savām oranžērijām, kur audzēja dažādus eksotiskus augus. Dīķi izveidoti 18.gs., kad, ceļot muižas ēku, aizsarggrāvjus pārveidoja par dīķiem. Daži no tiem ir aizbērti. Tagadējais parks veidots 19.gs. vidū kā romantisks ainavu parks ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā, to iespējams izstaigāt.
Muižā darbnīcu ierīkojis juvelieris Juris Leitāns, kurš juvelieru profesijā strādā vairāk nekā 40 gadu, piedalījies vairākās mākslinieciskā metāla apstrādes izstādēs. Juris nereti sevi sauc par profesionālo krāmu vācēju, jo savos darbos izmanto dažādus materiālus – strādā pat ar jūras izskalotiem kauliem. Par Juri vairāk lasiet sadaļā "Cilvēkstāsti".
Vieta piemērota plašam apmeklētāju skaitam. Blakus teritorijai iekārtota autostāvieta.
Vestienas muiža dibināta 1452.gadā, kad to kā lēni saņēmis Engelbrahts Tīzenhauzens, tā saukusies „Heinricha Tolka muiža pie apcietinājuma.” Tīzenhauzenu dzimta Vestienā valdījusi 168 gadus. Muižas ēka celta 18.gs. uz bijušajiem skanstes munīciju pagrabiem. Pēdējais Vestienas muižas īpašnieks bijis latvietis Rušmanis, kurš to nodedzinātu nopirka pēc 1905.gada un daļēji atjaunoja.
Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs būvēts stallis un klēts ar lieveņa arkādi. Kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem, saglabājušās to krusta un mucveida velves. Domājams, tās zelminī atradās akmenī kaltais fon Igelstrēmu dzimtas ģerbonis, kuru pēc īpašnieku maiņas noņēma un iebūvēja jaunuzceltās kalpu mājas zelminī. 19.gs. 1.pusē kungu mājai galos piebūvē jaunus, divstāvīgus korpusus un lieveni, kā rezultātā, ēka iegūst vēlā klasicisma stila iezīmes.
Darba laiks
Vieta no ārpuses pieejama vienmēr.