Suntažu pareizticīgo baznīcas drupas
Nozīmīgs Vidzemes augstienes pareizticīgo centrs, Suntažu dievnams škietami ir aizmirsts, tomēr 2020. gadā tika ziņots, ka Ogres novada vadība plāno to atjaunot!
Vieta no ārpuses pieejama plašam apmeklētāju skaitam.
1847. gadā liela daļa Suntažu apkaimes ļaužu pārgāja pareizticībā, tad arī dibināta draudze. 1864. gadā tika uzcelts dievnams – divstāvu mūra ēka ar saimniecības ēkām. Pareizticīgo draudze uzcēla savu draudzesskolu Viršņukalnā un iekārtoja kapsētu. Uz Suntažu draudzesskolu par skolotāju tika nozīmēts Augustīns Pētersons – vēlākais Rīgas un Latvijas pirmais metropolīts. Savulaik Suntažu pareizticīgo draudzē bija vairāk nekā 2000 locekļu.Pretēji tā laika skolu noteikumiem viņš mācīja bērniem cienīt savu zemi un pasniedza Latvijas vēsturi latviešu valodā. Jau mācoties Rīgas garīgajā seminārā viņš bija izdevis filozofiski – reliģiski – literāru žurnālu, organizējis tur latviešu bibliotēku, vācis latviešu tautasdziesmas. 1904. gadā Pētersonu iesvētīja par svētnieku Suntažu pareizticīgo draudzē un ar viņa gādību uzcēla jauno baznīcu. Vēl ilgi pēc viņa pārcelšanas citos amatos Suntažu pareizticīgo baznīca veica aktīvu sabiedrisku un izglītojošu darbību draudzē un pagastā.
1864. gadā uzcelts pirmais dievnams - divstāvu mūra ēka ar saimniecības ēkām. Tā bija diezgan pieticīga, tāpēc 1909. gadā uzcelta jauna ķieģeļu baznīca eklektisma stilā. Nams no sarkaniem ķieģeļiem ar sīpolveidīgajiem kupoliem bija pagasta rota vairāku desmitu gadu garumā. Pēc 2. pasaules kara baznīca vairs netiek izmantota un pamazām sabrūk.
Vieta pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.