Suntažu muižas pils
Pat nezinot vēsturi, vērienīgā Suntažu muižas pils nenoliedzami pierāda, cik vērienīga un pašpietiekama bijusi Suntažu muižas urbānā ekosistēma.
Kaut gan sliktā stāvoklī, ir saglabājies arī muižas akmeņu žogs, kas kādreiz ieskāva visu muižas teritoriju. Ap to iespējams izstaigāt daļu no senā parka.
Vieta saistoša dažāda vecuma apmeklētājiem.
Vieta no ārpuses pieejama plašam apmeklētāju skaitam. Grupas, iepriekš piesakoties, var aplūkot pils interjeru, kā arī pagasta un vēstures ekspozīciju, kas izvietota pils telpās. Ir iespējams uzkāpt pils tornī un izbaudīt apkārtnes ainavu.
Lielā Ziemeļu kara laikā senā Suntažu viduslaiku pils tika nopostīta un vēlāk uz vecajiem pamatiem tika uzcelta jaunā pils. 1764. gadā Suntažu muiža pārgāja barona Honalda Gustava Ingelstroma īpašumā (viņa māte dzimusi Meka). 1780. gadā muižā valdīja grāfs fon Mengdens, 1782. gadā - majors Magnuss Johans fon Grothuss. 1816. gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā.
Pēc agrārās reformas 1920. gadā Suntažu muižas pili atsavināja iepriekšējiem īpašniekiem un tajā iekārtoja Suntažu pamatskolu, kas 1952. gadā pārtapa par Suntažu vidusskolu.
19. gadsimtā ēkai tika piebūvēti divi kvadrātiski torņi, kas būvēti Tjūdoru stilā. 1905. gada revolūcijas laikā (27. novembrī) pili daļēji nodedzināja. 1909. gadā muižas pēdējais īpašnieks fon Hanenfelds to atjaunoja, uzbūvējot otro stāvu. Kvadrātiskā torņu augšdaļa tika pārveidota par astoņstūrainu. 1984. gadā ēkai uzcēla piebūvi ar mācību kabinetiem un sporta zāli, kas vizuāli pazemina tās arhitektonisko izteiksmību.
Muižas vēsturiski izveidojās kā lauku uzņēmums, tādēļ kungu jeb pils ēku ieskāva arī vairāku citu būvju komplekss - pienotava, stallis, kūts, klētis, kalpu mājas, veļas, putnu un dārzkopja mājas. Atsevišķas no šīm ēkām ir saglabājušās arī līdz pat mūsu dienām, dažas atrodas sliktā stāvoklī, bet citas gājušas bojā.
No ārpuses pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Vieta no ārpuses pieejama vienmēr.
Apmeklējums iekštelpās tikai grupām.