Suntažu luterāņu baznīca
Par spīti padomju laikā piedzīvotajai ignorancei, šajā dievnamā Suntažos ir spēts nosargāt ievērojamas vēstures un mākslas relikvijas ne vien Vidzemes augstienes kontekstā!
Vieta pieejama plašam cilvēku skatam.
Baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām nav pirmā celtne šajā vietā, jo pirms tam šeit atradušies vairāki koka dievnami. Šo vietu kristiešu kolonizatori izvēlējās ar nolūku, jo šeit atradusies lībiešu svētvieta.Otrā pasaules kara laikā baznīca tika izmantota kā munīcijas noliktava. Padomju okupācijas laikā dievnams vairākkārt cietis no vandaļu ielaušanās.
Pašreizējā baznīcas ēka celta 1780.—1782. gadā. Baznīca celta klasicisma stilā pēc Kristofa Hāberlanda projekta. 1874.—1875. gadā dievnamam veikta pamatīga rekonstrukcija, kuras rezultātā baznīca ieguvusi arī jaunu iekārtu un arī jaunu altārgleznu 1878. gadā, kuras autors ir Jūliuss Gotfrīds Zigmunds. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas interjera objekti — altāris, kancele, soli, ērģeļu prospekts un luktas ir 19. gadsimta mākslas pieminekļi. Baznīcas zvans ir viens no lielākajiem starp Latvijas lauku draudzēm. Draudze ir aktīva. Pie baznīcas atrodas Pirmā pasaules kara karavīru apbedījumi, kuri pēc Otrā pasaules kara tika pārveidoti par padomju karavīru kapiem, 1973. gadā pārveidojot arī iepriekš Latvijas Republikas laikā uzstādīto pieminekli. Esošajam šūnakmens piemineklim piekombinējot padomju simbolikai raksturīgās zvaigznes, kā arī uzstādot blakus līdzīgas trijstūra formas metāla konstrukciju. Blakus baznīcai uzstādīti apmēram 1,5 m augsti ieejas vārti ar gadaskaitļiem 1941 un 1945.
No ārpuses pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Dievnams no ārpuses pieejams vienmēr.
Apmeklētājiem atvērts dievkalpojuma laikā katra mēneša 2. un 4. svētdienā plkst. 14.00.