Raunas viduslaiku pilsdrupu komplekss
Pilsdrupas Raunā ir vienas no apjomīgākajām un vislabāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā, ko pavisam nesen ir papildinājusi interaktīva un izziņu taka, kā arī skatu tornis!
Pilsdrupas atrodas gleznainā pakalnā ar daudziem dabas objektiem to tuvumā. 2020-2021. gadā atklāta pilsdrupu parkā iekārtota interaktīvā izziņas un dabas jeb Pāvela taka, kuru papildina zināmā dizaineru biroja H2E radītie objekti. Šobrīd pilsdrupu tornis darbojas kā skatu tornis, no kura paveras skaista ainava uz Raunu.
Vieta būs lieliski piemērota visu vecumu paaudzēm, it sevišķi bērniem.
Vieta piemērota plašam apmeklētāju skaitam.
Raunas viduslaiku pils 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā 13. gadsimta vidū sena Vidzemes letgaļu pilskalna tuvumā. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu. No 1530. gada tajā pastāvīgi dzīvoja arhibīskapa koadjuktors Brandenburgas markgrāfs Vilhelms.
Arhibīskaps Jaspers Linde līdz 1524. gadam veica vērienīgu pils pārbūvi un kapitula zāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Raunas pilsnovada citadeli. Pēc līguma noslēgšanas Raunas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.
Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi pēc Rīgas arhibīskapijas likvidēšanas un Livonijas hercogistes pārvaldes pārcēlās uz Cēsu pili. 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā Svantem Baneram (Svante Banér, 1584—1628). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. 1657. gadā, Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660), Raunas pili ieņēma lietuviešu karavadonis Gonsevskis, bet nākamajā gadā zviedri feldmaršala Roberta Duglasa vadībā to atkaroja. Pēc kara pili no cietokšņu saraksta izslēdza, jo minēts, ka pils ir saspridzināta.
Ēku komplekss veidoja iegarenu četrstūrveida nocietinājumu sistēmu ar pieciem apaļiem torņiem. Pilij bija iekšējais pagalms, dienvidu korpusa galā atradās kapela un kapitula zāle, rietumu korpusā bija ēdamtelpas un ziemeļu korpusā - guļamtelpas. 1509.—1524. gadu pārbūves laikā izveidoja priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas un uzcēla lielgabalu torņus. Ap pili izveidojās Raunas pilsēta. 17. gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Ap pilsdrupām joprojām ir saskatāmi zemes vaļņu nocietinājumi. 2005. gadā tika uzsākti pils konservācijas darbi.
Vieta ir pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.