Nītaures luterāņu baznīca
Padomju laikos parastas, bet varonīgas kundzītes Austras Vanagas nosargāts, šis luterāņu dievnams turpina stalti slieties ainaviska pakalna virsotnē!
Dalīties
Vieta piemērota dažāda vecuma apmeklētājiem.
Vieta no ārpuses pieejama plašam cilvēku skaitam.
1498. gadā pirmo reizi minēta Nītaures Sv. Katrīnas baznīca. Livonijas kara rezultātā Nītaure nonāca Livonijas Pārdaugavas hercogiste sastāvā, Poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā Nītaures pili ieņēma zviedri, bet jau tajā pašā gadā Polijas-Lietuvas karaspēks pili atkaroja. 1624. gada revīzijā Nītaures pils ir raksturota kā veca un sabrukusi pils, kurai ir tikai viens apdzīvots ērbērģis. Ap 1630. gadu Mālpils draudzei bija kopīgs mācītājs ar Nītaures draudzi, jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. Zviedru Vidzemes laikā 1669. gadā Nītaures muižas ķīlu īpašnieks Lamperts Jonsons uzcēla jaunu dievnamu.Pēc Lielā Ziemeļu kara Nītaure nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1761. gada 15. aprīlī Krievijas ķeizariene Elīzabete par nopelniem Septiņgadu karā Nītaures muižu kopā ar Annas, Mārcienas un Mores muižām piešķīra senatoram un ģenerālgubernatoram grāfam Vilhelmam Fermoram (1702-1771), kas baznīcai dāvināja trīs zvanus. Divas nedēļas pēc sievas Elizabetes Dorotejas nāves viņš uz senās ordeņa pils pamatiem 1762. gadā lika pamatus jaunai mūra baznīcai, kuras celtniecībai daļēji izmantoti tās gruveši. Par Nītaures muižu un parku vairāk lasiet šeit, "Vidzemēs" mājaslapā.
Nītaures luterāņu baznīca celta 1762 - 1770. gadā uz ordeņa pils pamatiem. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu uzspridzināja. Dievnamu atjaunoja 1928.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta.
Vieta pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Dievnams no ārpuses pieejams vienmēr.
Apmeklētājiem atvērts dievkalpojuma laikā katra mēneša 1., 3. un 5. svētdienā plkst. 12.00.