Nītaures Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca
Reiz kalpojis pat kā kolhoza graudu kalte, tradīcijām bagātais dievnams jau vairākus desmitus gadu lēnām un neapstādināmi atdzimst.
Vieta piemērota dažāda vecuma apmeklētājiem.
Vieta no ārpuses pieejama plašam cilvēku skaitam.
Sākotnēji dievnams celts Mores, Ķēču un Nītaures pagasta ļaudīm. Tolaik pareizticīgo draudze šeit bijusi ļoti kupla, visi lielie saimnieki, kā pienākas, arī bijuši pareizticīgie un gādājuši par dievnamu. Uz dievkalpojumiem nākuši pat 1200 ļaudis no apkārtējiem pagastiem. Baznīcas tornī atrodas 1934. gadā liets zvans.
Padomju laikā baznīca tika izmantota graudu žāvēšanai, tajā tika darbināta smagā tehnika. Okupācijas gados nojaukts altāris, pazudušas 30 svētbildes, paglābta un nogādāta Rīgas Jāņa Kristītāja baznīcā vienīgi četrus metrus augstā altārglezna. Šobrīd baznīcas darbība atjaunota, 1996. gadā atjaunota draudze, kopš 1998. gada notiek dievkalpojumi. Iekštelpās mākslinieka Olafa Muižnieka darinātās ikonas, kura māte kristīta šajā pašā dievnamā; viņas 100. jubilejai par godu 1999. gadā mākslinieks uzgleznojis Kristus ikonu un uzdāvinājis baznīcai. 2004. gadā uzstādīts jauns mākslinieka radīts ikonostass.
Baznīca celta no 1875. līdz 1877. gadam, arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Kopā ar to uzbūvēta arī mācītājmuiža un kapliča, veidojot vienotu arhitektonisku kompleksu. Pareizticīgo baznīcām klasiski apaļais kupols aizstāts ar taisnstūrveida izbūvi ar neraksturīgi lieliem logiem.
Vieta pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Dievnams no ārpuses pieejams vienmēr.
Apmeklētājiem atvērts dievkalpojuma laikā katra mēneša 1. svētdienā.