Drustu luterāņu baznīca
Unikāla būve Vidzemes augstienē, šis luterāņu dievnams ir skaista pieturvieta ainaviskajā Drustu apvidū.
Dievnams no ārpus pieejams plašam apmeklētāju skaitam. Ārpus dievkalpojumu laika baznīcu apskatīt no iekšpuses var tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Pirmā koka baznīca Drustos tika uzcelta 1616. gadā Kroga ezera krastā. Tā nodedzināta Ziemeļu kara laikā. 1750. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1782. gadā baznīca minēta kā Dzērbenes baznīcas filiāle, kurā dievkalpojumi notiek katru trešo svētdienu. 1816. gadā draudze sāka vākt līdzekļus jaunas - mūra baznīcas būvei, taču būvdarbi sākas tikai 1835. gadā. Baznīcas jaunbūvē namdara un galdnieka darbus, domājams, pēc Drustu muižas īpašnieka Heinriha Hāgemeistera zīmējuma veica būvmeistars Mārcis Sārums. 1837. gadā būvdarbi bija pabeigti. 1838. gada 25. septembrī baznīcu iesvētīja ģenerālsuperintendents R. fon Kloks.
Baznīca celta ampīra stilā pēc Pievolgas vācu koloniju parauga. Tā ir akmens mūra garenbūve ar poligonālu sakristeju un celtnes būvapjomā iekļautu astoņstūra torni ar kupola noslēgumu. Baznīcas ieeju akcentē sešu toskānisko kolonnu portiks ar trīsstūra frontonu. Baznīcā atrodas Oto Donnera fon Rihtera altārglezna „Kristus debesbraukšana”. 1901. gadā baznīcā uzstādītas ērģeļmeistara Emīla Martina būvētas 10 reģistru ērģeles.
Dievnams apskatāms no ārpues jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Dievnams no ārpuses pieejams vienmēr.
Apmeklētājiem atvērts dievkalpojuma laikā katra mēneša 2. un 4. svētdienā plkst. 13.00.