Cirstu muiža
Lai arī privātīpašums un aplūkojama tikai no ārpuses, Cirstu muižas pils ir labi saglabājusies, un to cieņpilni pret īpašniekiem iespējams apskatīt garāmbraucot.
Dalīties
Saglabājusies ainviska daļa no muižas parka un kompleksa ar nelielu aleju, gar teritoriju tek Ogre.
Cirstu muiža vēstures avotos minēta jau 1544.gadā, kad tā piederēja Tizenhauzenu dzimtai. Kādu brīdi tās īpašnieks bija arī latvietis Johans Franks, kura tēvs Ansis Franks bija Piebalgas zemnieks. Par uzticīgu kalpošanu zviedru armijā 17.gadsimta vidū viņš saņēma vairākas zemnieku sētas, no kurām izveidojās vēlākā Vāckalna muiža.
Cirstu muižas uzplaukums saistāms ar 19.gadsimtu. Par muižas varenību liecina lopu komplekss ar bruģētu iekšējo pagalmu, lai lopiem nav jāmīcās pa dubļiem. Bija arī klēts, ledus pagrabs, veļas māja, alus brūzis. Viens no pagalma bruģa akmeņiem ir sirds formā.
Pēc agrārreformas muižas pieder Latvijas valstij un kungu mājā ierīko skolu, tur darbojas arī Cirstu pagastmāja. Pēc Otrā pasaules kara te ir kā neliels centrs, kur rāda kino, darbojas klubs un pasts, arī veikals, bet vēlāk māju sadala dzīvokļos, tajā sabūvētas nevajadzīgas starpsienas.
Muižas pils celta 1886. gadā celta neogotikas stilā. Baņķieris Magnuss Frīdrihs Arvīds fon Strandmanis to bija iecerējis kā viesu namu, kur pa reizei varētu noturēt arī sanāksmes. Mājas fasādi rotā dzimtas ģerbonis. Pilij blakus uzcelts arī sešstūrains neogotisks tornis. 1905. gadā kungu māja tiek nodedzināta un atjaunota tikai no 1929. līdz 1937. gadam, kad tajā ierīkota skola.
Darba laiks
Vieta no ārpuses pieejama vienmēr.