Apšu (Lodes) evaņģēliski luteriskā baznīca
Viena no vislabāk saglabātajām guļbaļku baznīcām Latvijā, šis dievnams ir pārdzīvojis daudzus laikus un, par spīti grūtībām, sevī spējis saglabāt neskaitāmas kultūras relikvijas.
Dievnamu no ārpuses var apskatīt plašs apmeklētāju skaits. No iekšpuses pieejams nelielām grupām, iepriekš sazinoties ar draudzi.
Apšu baznīcas pirmsākumi ir meklējami jau 13. gs. kad sāka ieviest kristīgo ticību. Lai vieglāk piesaistītu vietējos, pirmās katoļu baznīcas cēla senlatviešu kulta vietās un tā arī notika ar Apšu baznīcu. Tuvu baznīcai atrodas Bānūžu pilskalns, vietējās nozīmes kulta vieta – svētavots. Vēl 18. gs. cilvēki nesa ziedojumus uz Apšu baznīcu – krellītes, lentu gabaliņu, monētas un lika uz altāra. Lodes evaņģēliski luteriskā draudze minēta 1536. gadā, bet pirmā Apšu baznīca celta 1613. gadā kā Skujenes filiālbaznīca. Tā bija ļoti vienkārša, pēc zemnieku māju parauga celta – bez grīdas un sēdvietām.
1960. gados baznīca vairākkārtīgi tika izlaupīta: pazuda gan lustras, an biķeris altāra trauki, tika apgānīts kristāmtrauks. 1987. gadā šeit tika uzņemti kadri filmai „Aija” pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas motīviem, un vienā informācijas avotā ir rakstīts, ka kinoļaudis labāku ainu uzņemšanai pat pielabojuši baznīcas jumtu. Lūgšanu nama ārpusē 90. gadu beigās uzcelts krucifikss, ko darinājuši Latgales kokgriezēji.
Celta 1780.gadā no ozolkoka baļķiem. 1893.gadā meistars A. Laumanis izgatavoja jaunu baznīcas iekārtu-altāri, kanceli un ērģeļu prospektu. Jēkabpils ērģeļmeistars Mārtiņš Krēsliņš 1890. gadā baznīcā iebūvēja ērģeles. Vācijā 1895.gādā lieto zvanu uzdāvinājis F.U.Lazdiņš. 20. gadsimta 30. gadu sākumā baznīcas salmu jumtu nomainīja uz koka šķindeļiem. Pēdējā baznīcas iekārta izgatavota ap 1960.gadu. 20. gadsimta 90.gadu beigās baznīcā veikti plaši atjaunošanas darbi. Atjaunots tornis, draudzes telpas un sakristejas jumta segums, nomainīti ar svinu stiklotie logi. Vecā altāra rentablā bijusi altāra glezna „Kristus pie krusta„. Tagadējā altāra rentablu veido oleogrāfija „Kristus augšāmcelšanās”. Zemo griestu dēļ īpatnēji izvietotas ērģeles-blakus luktai. Saglabājusies kalēja kalta oriģināla durvju atslēga.
Baznīcai ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Blakus apskatāmi senie Taurenes Lodes Apšu kapi ar atjaunotu, sniegbaltu kapliču.
Vieta pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Dievnams no ārpuses pieejams vienmēr.
Apmeklētājiem atvērts dievkalpojuma laikā katra mēneša 2. un 4. svētdienā plkst. 15.00.