Rūpīgi atjaunots un plaši saglabāts, Jumurdas muižas komplekss pie pasakainā Jumurdas ezera ir vieta, kas lieliski piemērota kā romantiķiem pārī, tā lielākām grupām.
Atpūtas komplekss izveidots senajā Jumurdas muižas teritorijā. Visapkārt plašs parks, ainaviskais Jumurdas ezers, kurā ieslīdēt ar nomājamu laivu vai peldēties divās no peldvietām. Jumurdas ezera vidējais dziļums 2,7 metri, maksimālais 4 metri, tam ir vairākas salas. Muižas parks ir pasakains rudenī.
Lauku viesnīca iespējams viesoties un arī nakšņot lielam cilvēku skaitam. Lielajā mājā pieejamas 29 pamatvietas, iespējams pielikt 10 papildgultas, Baltajā mājā 29 pamatvietas, iespējams pielikt 4 papildgultas, Zīļu mājā 44 gultas vietas. Pieejams restorāns ar trīsdesmit piecām vietām, bāru un vasaras terasi ar skatu uz ezeru un izlaižamu jumtu. Ir slapjā pirts, kur vienlaikus var pērties 20 cilvēki, laivu noma, biljards.
Viduslaikos Jumurdas apkārtne atradās Ērgļu pilsnovadā un piederēja Rīgas aphibīskapu vasaļiem Tīzenhauzeniem. Pirmās ziņas par Jumurdas muižu saglabājušās no 1523. gada, kad tās īpašnieks bija Reinholds Tīzenhauzens. Pēc Poļu-zviedru kara muižu kaducēja un piešķīra Janam Sapeham, kas to 1621. gadā atdāvināja Vilhelmam Tīzenhauzenam. Zviedru Vidzemes laikā Tīzenhauzeni muižu zaudēja, no 1638. gada to pārvaldīja Johans Štreifs fon Lauenšteins. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1736. gadā muiža restituēta Tīzenhauzenu dzimtai. 1784. gadā to nopirka Rīgas namnieks Ādams Henrihs fon Grote. 1852. gadā Eduards fon Tranzē Jumurdas muižu iegādājās savam vecākajam dēlam Alvilam fon Tranzē. Viņa laikā pēc 1856. gada uzcēla tagadējo muižas kungu māju. Dzejnieks Andrejs Pumpurs neilgu laiku (1872-1874) strādāja par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu.1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal līdz 1907. gadam atjaunoja tās jaunais īpašnieks ārsts Reinholds Miķelis Liepiņš. 1909. gadā daļu muižas iegādājās mežkungs Liberts. Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki ēku pameta, 1917. gadā latviešu strēlnieki pilī rīkojuši balles. 1920. gada agrārās reformas gaitā Jumurdas muižu sadalīja 70 vienībās (no tām 13 bija rentes mājas) 1145,9 ha platībā. Muižas kungu māju piešķīra Jumurdas pagastam. Muižas pilī atradās pagasta administrācija, vēlāk pirmajā stāvā ierīkoja pienotavu, bet kopš 1929. gada pilī atradās Jumurdas pamatskola. Kopš skolas slēgšanas pilī atradās Jumurdas pagasta padome un Jumurdas attīstības fonds.
Jumurdas muižas atpūtas kompleksā ietilpst trīs ēkas (Lielā, Baltā, Zīļu māja) ar numuriņiem, restorānu, terasi. Pieejami apartamenti no vienas līdz septiņām personām.
Banketiem, kāzām un citām svinībām paredzētas 40 m2, 100 m2. un 147 m2 zāles , restorāna telpas ar vasaras terasi un 240 m2. vasaras telts. Var tikt nodrošināta ēdināšana, florists. Viesnīcas 17 hektāru plašajā teritorijā ir lieliski apstākļi sporta spēļu organizēšanai.
Jumurdas muižas kungu māja ir viens no visagrīnākajiem Latvijas historisma piļu arhitektūras piemēriem, fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums. Ēkas ārējā plānojumā villu arhitektūras kompozīcijas principi apvienoti ar angļu neogotikai raksturīgo torni. Būvdarbus vadīja būvmeistars Mārcis Sārums.Atpūtas komplekss iebūvēts bijušajā saimniecības ēku kompleksā, vēsturiski staļļa un kalpu mājas ēkā. Viena no ikoniskākajām celtnēm ir ūdenstornis, tas ir nesen atjaunots un papildināts ar skatu platformu.
Jumurdas ezera un muižas apkārtne ir īpaši skaista ziemā. Teritorijā pieejama distanču slēpošana un inventāra noma. Uz ezera ledus tiek sagatavoti arī laukumi slidošanai.
