Vērenes muižas aleja
Saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses, šī ciešā, ainaviskā aleja Vērenē ved uz muižas pili. Ir aizsargājamo aleju sarakstā.
Alejā dominē bioloģiski veci ozoli. Tajā konstatētas divas aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas – spožā skudra Lasius fuliginosus un lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita). Kopumā alejas teritorijā atrodami 66 dobumaini koki, kā arī atmirusī koksne, atsegta koksne ar saproksilo kukaiņu izskrējām, sēņu augļķermeņi, sulojoši koki, sabiedrisko plēvspārņu ligzdas, kas ir nozīmīgi bezmugurkaulnieku mikrobiotopi. Tāpat alejā konstatētas divas dabisko mežu biotopu (DMB) sūnu indikatorsugas īssetas nekera (Neckera pennata) un tievā gludlape (Homalia trichomanoides). Sugām alejā ir piemērots mikroklimats – lielāks noēnojums un mitrums. Alejā konstatētas arī četras aizsargājamas ķērpju sugas – parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria ar 9 atradnēm, kausveida pleurostikta (Pleurosticta acetabulu), ar 6 atradnēm, bālā sklerofora Sclerophora pallida ar vienu atradni un brūngalvainā henotēka (Chaenotheca phaeocephala) ar vienu atradni.
Vietu var apmeklēt plašs cilvēku skaits.
Vērenes muižas kungu māja celta 1860. gadā, klēts celta jau 1771. gadā. Šobrīd muižas komplekss ir kritiskā stāvoklī. Vairāk par muižu varat atrast šeit, "Vidzemēs" mājaslapā.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.