Vēveri – etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija
Šeit laiks ir apstājies vismaz pēdējos 100 gadus, cieņpilni nemainot ne vietējo latviešu iekopto un loloto vidi, ne amatniecību, tradīciju un dzīvesziņu.
Vieta apveltīta ar plašu un iekoptu dabas un lauku teritoriju. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Var pamanīt tuvējo Slieķa ezeru ar milzīgu bebru mītni un vienkoča laivu. Līdz pusotru kilometru attālajam Slieķu ezeram caur naktsvijoļu pļavām ved īpaši veidota taka.
Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī lai saglabātu ēkas – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus vidē un vietā, kur tie radušies, kopš 20. gadsimta 80. gadiem Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet Lejasvēveri un Jaunvēveri - mantinieku privātīpašums. Vēveru etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss.
Ekspozīcijā aplūkojami audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, ratiņdreimaņa un zemkopja darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas.
Vieta lieliski piemērota dažāda vecuma apmeklētājiem.
Vieta pieeja plašam apmeklētāju skaitam.
Pirmoreiz Vēveri minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits auga. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas dzimtsīpašumā, Vēveros jau astoņas sētas. Veidojās tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā ap 40 dažāda rakstura ēkas.
Piebalgā un arī Vēveros zeme nespēja lielās ģimenes pabarot. Iztikšanai ļaudis tradicionāli apguva vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu izgatavošanu (dreijāšanu) tuviem un tāliem tirgiem. Šīs prasmes plaši pārstāvētas arī muzeja ekspozīcijā.
"Vēveri" ir 19. gs. Piebalgas lauku ainavai raksturīgs autentiskas zemnieku, amatnieku māju grupas apbūves komplekss. Vēveru kalna augstākajā vietā (226m virs jūras līmeņa) 1880. gadā Kalna Vēveru saimnieks Ansis Vientiesis uzcēla dzirnavas. 2008. gadā, piedaloties vietējam būvuzņēmumam Balga, tās atjaunotas iepriekšējā cēlumā.
Komplekss pieejams jebkurā gadalaikā, iepriekš piesakoties sniegotajā sezonā.
Darba laiks
P, O, T, C, P, S, Sv: 10.00 – 17.00