Vecpiebalgas luterāņu baznīca
Reiz pussagruvis, šis dievnams 1990. gados atdzima ar unikāla un pārsteidzoši labi izpildīta arhitektoniska risinājuma palīdzību, kam vismaz Latvijā līdzīga nav!
Dalīties
Vieta piemērota dažādu vecumu apmeklētājiem.
Vieta no ārpuses pieejama plašam cilvēku skaitam. Katru svētdienu baznīca atvērta apmeklējumam iekštelpās.
Domājams, ka pirmo baznīcu šeit Vecpiebalgā uzcēla ap 1340. gadu – apmēram tai pat laikā, kad pēc Rīgas arhibīskapa Frīdriha pavēles turpat netālu būvēja Piebalgas pili. 1577. gada vasaras beigās krievu karapulki iebruka Vidzemē un daudzas apdzīvotas vietas nolīdzināja līdz ar zemi, arī Piebalgas pili un baznīcu. Vēlāk sekoja Poļu – zviedru karš, tad Ziemeļu karš, tādējādi turpmākso simts gadus baznīca tika nopostīta un tad ar dažādiem rezultātiem atjaunota.20. gadsimta sākumā draudzes apjoms strauji pieauga, vietumis sasniedzot līdz 7000 cilvēku. 1838. gadā pēc draudzes vadoņu lēmuma sāka noārdīt veco baznīcu, lai iesvētīja 1845. gadā uzceltu jauno, tagadējo dievnamu.1944. gada rudenī, vācu karaspēkam atkāpjoties, baznīcas torni uzspridzināja. Tika paglābtas un noslēptas baznīcas relikvijas, tai skaitā arī piebaldzēna Jūlija Jēgera 1938. gadā gleznoto altārgleznu ,,Kristus staigā pa Piebalgas zemi”, kura savulaik nomainīja līdz tam esošo Teodora Gelhāza gleznu ar Kristus krustā sišanas ainu. Baznīca palika drupās, kamēr 1985. gadā draudze oficiāli beidza pastāvēt. Sākoties atmodai, 1988. gadā tika uzsākti sagrautā Dievnama sakopšanas darbi, un līdz ar valsts neatkarību atjaunojās arī draudze.1997. gada 26. oktobrī arhibīskaps Jānis Vanags ievētīja atjaunoto Vecpiebalgas baznīcu. 2007. gadā baznīcas 10 gadu atjaunošanas jubilejas dievkalpojumā tika iesvētītas jaunās, 1928. gadā Anglijā būvētās ērģeles.
Unikālo baznīcas restaurācijas projektu izstrādāja arhitekte Ausma Skujiņa (1931 - 2015), pielietojot ļoti oriģinālus risinājumus – atsegtus vecos mūrus, virsgaismas jumtā, kur rotaļājas koku zaru un saules atspīdumi, milzīgām egļu rokām līdzīgas, tumši zaļi krāsotas pārsegumu konstrukcijas, pelēku laukakmeni altāra vietā. Unikālākais dievnamā ir uzspridzinātās altāra un torņa daļas risinājums sarkanos ķieģeļos, kas veiksmīgi pāriet oriģinālajos mūros. Tornis no jauna nav uzbūvēts.
Dievkalpojumi nenotiek aukstajā gada laikā, bet dievnams ir atvērts individuālai apskatei katrā gada svētdienā.
Darba laiks
Dievnams no ārpuses pieejams vienmēr.
Apmeklētājiem atvērts dievkalpojuma laikā svētdienās plkst. 10.00.