Ķinderu kapsēta
Kapi Ķinderos ir vieni no lielākajām lauku kapsētām Latvijā, kā arī viena no senākajām Vidzemes augstienē!
Kapsētas teritorija ir 12 ha. Tās teritoriju ieskauj Ārupīte un sargā vareno ozolu spēks, vasarās - arī liepu ziedu saldā smarža un hortenziju kupenas.
Vieta piemērota nelielām grupām.
Vecie Ķinderu kapi izveidoti 18. gadsimta vidū (1748. un 1774.) un ir kādu gabalu nostāk - ar kapličas drupām un dažiem nojaušamiem kapiem. Kapsētas nosaukums ”Ķinderes” radies pēc bērnu bāreņu nometinājuma vietas kapsētai tuvajā pusmuižā “Kinder”.Jaunie kapi nosaukti par Jaunām Ķinderēm un iesvētīti 1876.gada 30.maijā (11.jūnijā). Pirmais šai kapu iesvētības dienā apglabāts mazs bērniņš- meitenīte Anna Poruks. Viņas kapiņš atrodas pie pašas kapličas. Kapličas pamatakmens likts 1885.gada 8.augustā (20.augustā).“Ķinderēs” var atrast rakstnieka Augusta Saulieša kapu, ar gudrības grāmatu lasošā vīra pieminekli, tēlnieka K. Jansona izpildījumā, Eiropas literatūrā nozīmīgā Gētes laikabiedra J.M.R. Lenca dzimtas kapus, leģionāru piemiņai veltīto balto krustu, kā arī nozīmīgu sabiedrisko darbinieku atdusas vietas. Pastaiga pa kapsētu var izvērsties garāka nekā domāts.Kapsētā ir daudz nozīmīgu vietējo lauksaimnieku, kultūras un izglītības darbinieku atdusas vietas. Kapličas bēniņos savākta un apskatāma neliela ekspozīcija ar veidotajiem metāla vainagiem un “vainagu vannām”, kas bija ļoti iecienīti laikā no 1897.-1937.gadam.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr. Var būt grūtības ar sasniedzamību sniegotajā sezonā.