Ērgļu viduslaiku pils teritorija
Vietā, kas vēsturiski bijusi Ērgļu centrs, bet šodien zudusi, attīstās skaists ainavu parks, pie kura roku pielikuši pašu vietējo meistari.
Dalīties
Vieta atrodas ainaviskā, dabiskā teritorijā, no kuras paveras lielisks skats uz Ogres upi un daļu Ērgļu. Vienmēr skaisti sakopta.
Lai, saudzīgi izmantojot kultūras mantojumu, palielinātu vietas potenciālu un pievilcību, 2018. gada nogalē biedrība "Ērgļu sirds", piesaistot LEADER un Ērgļu novada pašvaldības finansējumus, realizēja teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta idejas pamatā ir leģenda par kādreizējo pils saimniekiem, Tīzenhauzenu dzimtu, un tās dārgumiem, kuri vēl joprojām ir atrodami pils pazemē un tos sargājot divi lieli dzelzīs kalti suņi. Ērgļu apkārtnes iedzīvotāji uzskata - kamēr vien šīe dārgumi tiks nosargāti, pastāvēs arī Ērgļi.
Leģendas ietvaros tapuši vairāki vides objekti. Viens ir metāla Ērgļu sargsuņi, kuru galvas noglāstīšana ir veids, kā iegūt Tīzenhauzenu labvēlību un bagātības. Vēl teritorijā atrodama lapene ar koka laipām arkas formā, kura līdzīga tai, kas saskatāma, iespējams, 19. gadsimta zīmējumos. Tā kapo gan kā skatu laukums, gan informācijas nesējs, jo lapenē saskatāmi Ērgļu viduslaiku pils vēstures ilustrāciju zīmējumi. Visbeidzot, izveidots vējrādītājs lapenes virsotnē ar to pašu ērgli, kas bijušā Ērgļu novada ģērbonī.
Vieta pieejama dažādu paaudžu apmeklētājiem.
Vieta pieejama plašam apmeklētāju skaitam.
Ērgļu viduslaiku pils (vācu: Erlaa) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16. gadsimtā. Pirms Livonijas krusta kariem Ogres upes labajā krastā tagadējos Ērgļos atradusies viena no galvenajām Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada pilīm. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu. Sākumā Negestes pilsnovads tika ordenim, bet 1213. gadā piešķirts bīskapam. 1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens šo pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. Pēc J. G. Arnta uzskata 1341. gadā Engelberts fon Tīzenhauzens iesāka mūra pils celtniecību, kas pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā. Domājams, ka mūra pils celta Tīzenhauzenu zemes lēņu aizsardzībai pret lietuviešu sirojumiem.
Livonijas kara laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks to atriebjoties nopostīja. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Ērgļu pilsnovada citadeli (latīņu: arx Orlia, Эрл). Pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Polijas karalis Stefans Batorijs Ērgļu pili piešķīra Macejam Dembinskim, tā kļuva par stārastijas centru un dokumentos nodēvēta par Orlēnu. 1598. gadā Ērgļus atguva Tīzenhauzenu dzimta.
Poļu - zviedru kara laikā (1600—1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, pils tika ieņemta 1601. gadā. Zviedru karaspēka pavēlnieks Sēdermanlandes hercogs Kārlis uzturējās Ērgļu pilī pirms Kokneses kaujas.
17. gadsimtā viduslaiku pils tika pamesta. 1722. gadā Tīzenhauzeni Ērgļu pilsmuižu ieķīlāja landrātam Gothardam Vilhelmam fon Bergam, kas to nopirka 1734. gadā.
Ap 1830. gadu, kad tika veidots pilsmuižas zīmējums marķīzam Pauluči, no Ērgļu viduslaiku pils bija palikušas tikai dažu sienu drupas un vārtu tornis pilnā augstumā, kas sagrauts Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā Ērgļu apkārtnē notika sīvas kaujas pret uzbrūkošo Sarkano armiju. Tagad torņa vietā ir tikai sarkanu ķieģelu lausku kaudze.
Vieta ir pieejama jebkurā gadalaikā.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.