Vatrānes aleja
Viena no skaistākajām alejām Vidzemes augstienē, kas atrodas nodegušās Vatrānes muižas teritorijā un ir aizsargājamo aleju sarakstā.
Alejā aug vidēju dimensiju vidēji veci līdz veci platlapji – ozoli, liepas, kļavas un oši. Inventarizācijas laikā alejas teritorijā atzīmēti 38 koki ar dažāda veida dobumiem. Papildus tam atzīmēti arī citi bezmugurkaulnieku sugām nozīmīgi mikrobiotopi – atmirusī koksne (zari, atsevišķi nokaltuši koki) un koki ar koksnes sēņu augļķermeņiem. Tāpat alejā konstatēta viena īpaši aizsargājama ķērpju suga – bālā sklerofora (Sclerophora pallida), kam atzīmētas trīs atradnes.
Vietu var apmeklēt plašs cilvēku skaits.
Aleja ietilpst Vatrānes muižas kompleksā, kas pirmo reizi pieminēts zviedru - poļu kara laikā (1600-1629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas, tai skaitā arī Vatrānes muižu, nodeva pārvaldīšanā saviem virsniekiem. Pēc 1698. gada ap muižu jau bija izveidojusies apdzīvota vieta. 1834. gadā tā nonāca vācu barona Tranzē dzimta īpašumā.
1905. gada nemieros muižas kungu ēka tika nodedzināta; vēlāk tā atjaunota. Pēdējais Vatrānes muižas īpašnieks bija barons profesors Pauls Sokolovskis. Padomju gados kungu mājā bija ierīkota 7-klašu pamatskola. Labajā pusē veikals. Ieeja veikalā pa koka kāpnēm. 1970. gados skola tika likvidēta un ēkā izveidoti dzīvokļi. 1988. gadā tā nodega un vairs nav atjaunota.
Par Vatrānes muižas drupām vairāk varat atrast šeit, "Vidzemēs" mājaslapā.
Darba laiks
Vieta pieejama vienmēr.