Vidzemes augstienes pakājē atrodas kāda leģendāra muiža un tās komplekss, kas jau kādu laiku atdzimst no sava ilgā miega un top arvien skaistāks. Odzienas (Odensee) muiža ar parku, saimniecības ēkām un lepnu neogotisku pili, kuras pirmsākumi skaitāmi jau no 1455.gada.
Plašais komplekss atrodas ainaviska, senā Vidzemes augstienes ciematā ar daudziem fotogēniskiem rakursiem un pastaigu iespējām.
Odzienas muižas komplekss piedāvā iespēju ienirt 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma atmosfērā. Kompleksā ir iekārtota padomju laika auto un tehnikas kolekcija. Šajā kolekcijā ir vairāk kā 20 padomju laika automašīnas, motocikli, fotoaparāti, radio aparāti, sadzīves tehnika un pat formula. Lai pieteiktos muižas kompleksa apskatei un dzirdētu stāstu par muižas vēstures lokiem, aicinām iepriekš sazināties ar Odzienas muižas pārstāvjiem.
Odzienas muižas Pilsbrūzī top vairākos Rīgas krogos atzinību iemantojušais alus un kvass. Abi Odzienas miestiņi ir eila tipa – dubulti apiņotā un izteikti rūgtā IPA (India Pale Ale) un iesarkanais "1905". Produkciju ikdienā var iegādāties tuvumā esošajā Elvi veikalā.
Vieta piemērota dažādu vecumu apmeklētājiem, pieejami arī ģimenes numuri naktsmītnē.
Komplekss ir atvērts lielu grupu apmeklējumam. Naktsmītē iespējams izguldināt līdz 74 personām.
Odzienas vārds Odenze vai Odse rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1455. gadā. Šajā gadā Bertrams Tīzenhauzens no sava tēva Engelbrehta 1449. gadā mantojumā saņemto Odzienas muižu un pagastu pārdeva savam brālim Johanam, kurš kā Odzienas īpašnieks rakstītajos avotos minēts arī 1457. un 1460. gadā.Ietekmīgās Vidzemes muižniecības dzimtas – Tīzenhauzenu – īpašumā Odziena atradās līdz pat 1625. gadam, kad Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šo un citas kaimiņu muižas, tajā skaitā Vietalvu, piešķīra pulkvedim Johanam Reinholdam Štreifam fon Lauenšteinam. Visu 17. gadsimtu, kamēr Vidzeme atrodas Zviedrijas sastāvā, kā arī pēc Lielā Ziemeļu kara, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas sastāvā, Odzienas muiža samērā bieži maina īpašnieku un to apsaimnieko dažādi nomnieki, tādēļ maz ticams, ka muiža šajā laikā piedzīvoja būtisku uzplaukumu.1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Odzienas muižu uzdāvināja dzimtsīpašumā savam feldmaršalam Pjotram Šuvalovam, kurš, savukārt, gadu vēlāk Odzienu pārdod kādreizējam tās nomniekam, Grostonas īpašniekam majoram Engelbrehtam Vilhelmam fon Brimmeram. Odzienas muižas uzplaukuma laiks, kad tika izveidots muižas centrs ar lepno pili, parku un daudzajām saimniecības ēkām, saistāms ar Rūdolfu Fridrihu Adrianu fon Brimmeru (1809. – 1880), kurš muižu mantoja no sava tēva 1813. gadā un, nodzīvojis garu un raženu mūžu, mira Odzienas muižā 1880. gadā, un tika apglabāts dzimtas kapličā Vietalvā.Odzienas muiža paliek Brimmeru dzimtas īpašumā līdz Latvijas Republikas īstenotajai agrārreformai 20. gs. 20. gados.Lai gan Brimmeru ģimene pielika lielas pūles ēkas atjaunošanai pēc 1905. gada dedzināšanas, darbus pārtrauca 1. Pasaules karš ar bēgļu plūdiem cauri muižas centram, nobradājot labības laukus, izlaupot muižas inventāru un nededzinot vairākas citas muižas ēkas. Pēc agrārreformas 20. gados Odzienas pils zaudēja saimnieku un pamazām gāja bojā. To savā īpašumā vēlējās iegūt Odzienas Piensaimnieku biedrība, „atmetot bijušo muižnieku greznību” un pārbūvējot to par „koppienotavu ar kupola griestiem un piena apstrādes iekārtu, kantori, darbinieku dzīvokļiem, bibliotēku, kooperatīva veikalu…”. Taču arī šī iecere palika tikai projekta stadijā. Padomju laikā ēka daļēji funkcionēja odzēniešu sabiedriskās dzīves vajadzībām ar kultūras namu, bibliotēku, dzīvokļiem.
Viesu namā “Odzienas Krogusmāja” varat pārlaist nakti jaukos pagājušā gadsimta sākumam atbilstoši iekārtotos numuriņos. Pieejami gan divvietīgi numuriņi ar divguļamo gultu vai atsevišķām gultām, gan 4-vietīgi ģimenes numuriņi, gan trīsvietīgi numuriņi, gan divistabu numuriņi. Kopumā viesu namā ir 9 numuri. Pieejami pirts un kubls.
“Odzienas Krogusmāja” klāj galdus lielākiem un mazākiem pasākumiem un svētkiem (ar iepriekšēju rezervāciju un ēdienkartes saskaņošanu). Kompleksā iespējams svinēt kāzas un veikt dažādas fotosesijas. Odzienas Krogusmājas telpās ērti jutīsies līdz 60 cilvēku liela kompānija, plašākas svinības vai pasākumus var aizvadīt atjaunotajās zālēs Odzienas pilī vai/un pils parkā.
Būtiskākais R.F.A. fon Brimmera veikums ir jaunās pils būvniecība, kas mūsdienās uzskatāma par vienu no iespaidīgākajām neogotikas celtnēm Latvijā un ar slaido sešstāvu torni skaisti papildina Vidzemes augstienei raksturīgo ainavu, jau iztālēm aicinot ceļotāju iegriezties. Gotiskā ēka tapusi pārbūvējot iepriekš šajā vietā 18. gs. beigās būvēto jauktu koka-mūra muižas ēku pēc vācu arhitekta J.Helda projekta (arhitekta identifikācija šobrīd vēl hipotētiska), kurš 19. gs. vidū vadījis baznīcu un tiltu būvdarbus Ilūkstē, Secē, Ērberģē un citviet. 1905. gada nemieros lepnā pils tika nodedzināta. Kopš 2012. gada komplekss atdzimst publiski - darbojas viesu nams (Krogusmāja), kurā tiek klāti arī svinību un godu galdi, pilnībā atjaunota arī pienotava, kura nu kalpo kā brūzis (Pilsbrūzis), dārznieka māja un mantu klēts. Veikti būtiski teritorijas labiekārtošanas darbi. Pati pils ēka pamazām atgūst savu iepriekšējo spozmi – ēkas labajam spārnam atjaunots jumta segums, un piecās atjaunotajās zālēs 2015. gada pavasarī jau nosvinētas pirmās kāzas.
VIeta ir atvērta jebkurā gadalaikā.
