Dzērbenes pilsmuiža
Senlaicīga un saglabāta pils, kas pēc iepriekšēja pieteikuma spēj atmosties arī kā vieta, kur viesi sagaida spoku stāsti, bruņinieki un seni karotāji un kura ļauj iejusties to ādā. Pieejama arī suvenīru bodīte, kur saimnieko “Zemenītes sniegā” radošā komanda.
Dalīties
Ainava un daba
Aktīvā atpūta
Cilvēki un vietrade
Ģimenēm
Grupām (11+)
Pasākumiem
Pilsētvide
Vēsture un kultūra
Pili ieskauj plašs, kupls un sens parks ar septiņu dīķu kaskādi.
Pēc iepriekšējas pieteikšanās pilī iespējams iemēģināt roku lokšaušanā, šķēpmešanā, staigāšanā ar ķekatām, kā arī pārbaudīt savus spēkus kaujas skrējienā pilnā bruņojumā un dažādās šķēršļu joslās viduslaiku tematikā.
Pili apdzīvo vēstures piedzīvojumu pasākumu organizētāji "Araisis", ko vada Uldis Paseks. Regulāri norisinās aktivitātes viduslaiku motīvos, iespējams pasūtīt dažādu disciplīnu, stāstījuma un izmēģinājumu rīkošanu pilī un citviet. Par Uldi plašāk lasiet sadaļā "Cilvēkstāsti".
Vieta piemērota dažādu vecumu apmeklētājiem un ir saistoša arī jaunākajām paaudzēm. Ir piedāvājums viduslaiku aktivitātēm skolēniem. Iespējama arī ekskursija pa pili ar vai bez spoku stāstiem un spoku kambara apmeklējumu.
Vietu no ārpuses var apskatīt plašs apmeklētāju skaits. Uz viduslaiku aktivitātēm vai novadpētniecības muzeju iepriekšpieteikšanās obligāta.
Muižas kungu māja celta agrākās Dzērbenes viduslaiku pils vietā uz pacēluma, kuru puslokā no rietumiem, ziemeļiem un austrumiem norobežoja divas gravas. 1555. gadā arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms savu Dzērbenes pilsmuižu uzdāvināja Rīgas arhibīskapijas kancleram Kristapam Šturcam. 1556. gadā veco pili postīja Livonijas ordeņa, bet 1577. gadā Krievijas caristes karaspēks. Zviedru Vidzemes laikā no 1625. gada Dzērbenes muiža (Serbenhof) piederēja Svantem Banneram. Pēc Lielā Ziemeļu kara postījumiem Dzērbenes muižas zemes nokļuva Krievijas impērijas kroņa īpašumā. Ēku kompleksā bija ap 20 ēkām, no kurām neviena nav saglabājusies līdz mūsu dienām, jo bija nomainītas dažādos laika posmos uz vēlākam būvem.
1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal atjaunoja. Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki no jauna izpostīto ēku pameta. Pēc 1920. gada agrārreformas Dzērbenes muižu sadalīja 144 vienībās (no tām 30 bijušās rentes mājas) 1444 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Dzērbenes, Drustu, Taurenes un Skujenes pagastu pašvaldībām. No 1927. gada muižas pilī darbojās lauksaimniecības skola, atjaunošanas darbus pabeidza līdz 1929. gadam. Pēc kārtejā ugunsgrēka 1947. gadā no atjaunošanas 1949. gadā līdz astoņdesmito gadu vidum lauksaimniecības skola darbojās un vēlāk pargāja padomju saimniecības "Dzērbene" valdijumā.
Mūsdienās pilī atrodas Vecpiebalgas novada Dzērbenes pārvalde, tautas nams. Pilī ir izveidota novadpētniecības ekspozīcija, kurā pieejami materiāli un eksponāti par dažādiem vēstures posmiem. Apskatāma arī Cimdu Jettiņas piemiņas istaba.
Pils nodrošina aktivitātes, atrakcijas un disciplīnas viduslaiku manierē, iespējams noorganizēt viduslaiku sporta spēles, tematiskas kāzu ceremonijas un jaunlaulāto šķēršļu joslas. Nomai pilī pieejama arī zāle ar 150 sēdvietām.
1771. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II muižas zemes atdāvināja ģenerālmajoram Oto Veismanim fon Veisenšteinam, kura pēcnācēji muižo saimnieko līdz 1891. gadam. Viņu laikā uzcelta muižas kungu māja klasicisma stilā, kurai 19. gs. beigās piebūvēja iespaidīgu četrstūru neogotikas stila torni. No 1891. līdz 1906. gadam muiža piederēja Laudonu dzimtai.
Darba laiks
Apmeklējums tikai ar iepriekšēju pieteikšanos uz noteiktu dienu un laiku.